Reģistratūras tālr.:

67-800-750, 67-800-751

Reģistratūras tālr.:

67-800-750

67-800-751

Mobilais tālr.:

20-011-289

Rehabilitācijas tālr.:

27-044-808

Padoms

Kā pasargāt sevi no krūts vēža

Kas ir krūts vēzis?

Saskaņā ar Veselības ekonomikas centra datiem Latvijā saslimstība un mirstība no krūts vēža ieņem pirmo vietu starp visiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Krūts vēzis ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm 35 - 64 gadu vecumā. Šobrīd aptuveni 35% ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti (slimības III – IV stadijā). Novēlota diagnostika samazina iespējas efektīvi ārstēt audzēju, bet savlaicīgi atklājot krūts vēzi, regulāri dodoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās.

Kas var ietekmēt krūts vēža rašanos?

Dzimums. Sievietēm krūts dziedzera vēzi atklāj biežāk nekā vīriešiem.

Vecums. Jo vecāka paliek sieviete, jo lielāks risks, ka var rasties krūts vēzis.

Ģimenes vēsture. Ir gadījumi, ka sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, ar to slimojušas arī tuvas radinieces ģimenē, kā arī sievietes iepriekšējās paaudzēs.

Grūtniecība. Sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai grūtniecība nav bijusi visas dzīves laikā, pastāv lielāks risks saslimt ar krūts vēzi.

Alkohols. Pētījumi liecina, ka alkohola lietošana nedaudz palielina risku saslimt ar krūts vēzi.

Smēķēšana. Pētījumos pierādīts, ka smēķēšanai un krūts vēzim ir saistība – jo ilgākus gadus sieviete smēķē, jo lielāks risks saslimt ar krūts vēzi.

Liekais svars. Pētījumi liecina, ka liekais svars palielina risku saslimt ar krūts vēzi, jo īpaši sievietēm pēc menopauzes. Tas izskaidrojams ar to, ka tauku  šūnās palielinās estrogēna līmenis un augsts estrogēna līmenis palielina risku saslimt ar krūts vēzi.  

Kā savlaicīgi atklāt krūts vēzi?

Veicot krūšu pašizmeklēšanu

Pašpārbaude ir regulāra krūts dziedzeru kontrole. Pašpārbaudes mērķis ir sievietei pierast pie savu krūšu struktūras – tā savlaicīgi atklājot izmaiņas. Jo ātrāk tās konstatētas, jo sekmīgāki tālākie ārstēšanas rezultāti.

Veicot mamogrāfijas izmeklējumu

Mamogrāfija ir krūts izmeklēšana ar rentgena stariem. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai kādas citas krūts problēmas.

Krūts pašizmeklēšana

Katrai sievietei būtu jāprot krūšu pašizmeklēšanas paņēmieni. Krūtis vienreiz mēnesī jāsāk iztaustīt jau no 20 gadu vecuma, vēlams aptuveni vienu nedēļu pēc mēnešreižu sākuma, bet sievietēm, kuras atrodas menopauzē (periodā, kad mēnešreizes izbeigušās), krūtis vēlams reizi mēnesī pārbaudīt jebkurā brīvi izvēlētā mēneša datumā. Tām sievietēm, kuras lieto hormonālas kontracepcijas tabletes, krūtis jāpārbauda, uzsākot jaunu iepakojumu. Uzmanība jāpievērš audu sacietējumiem un sabiezinājumiem, cietākiem un blīvākiem veidojumiem krūtīs, kas izceļas uz apkārtējā fona.

Kā veikt krūšu pašizmeklēšanu?

1. Labā apgaismojumā aplūkojiet krūtis spoguļa priekšā. Nolaidiet rokas gar sāniem un uzmanīgi aplūkojiet abas krūtis. Pievērsiet uzmanību, vai nav manāmas kādas izmaiņas un vai abas krūtis ir simetriskas. Jāaplūko krūšu gali, vai tie nav ievilkti uz iekšu. Paceļot rokas virs galvas, jāaplūko vai krūtis nav deformētas.

2. Iztaustiet krūtis, kā arī padušu daļu. Iztaustāmas puses roku iespiediet sānā, tā sasprindzinot krūšu muskulatūru. Krūts jāizmeklē ar maigiem pieskārieniem un tad spiedieniem. Spiediens jāpalielina, lai sajustu audu zemākos slāņus. Iespiežot pirkstus krūtī, jāveic 2 - 3 apļveida kustības, tad pirksti jāpārvieto uz citu vietu.

! Jāatceras - tiklīdz kaut ko sataustāt krūtī nevajadzētu nobīties, bet tūlīt apmeklēt ārstu.

Kas ir krūts dziedzeru vēža savlaicīgas atklāšanas programma?

Tā ir valsts organizēta un apmaksāta krūts dziedzeru vēža profilakses programma, kas uzsākta 2009.gadā un kas balstīta uz iedzīvotāju reģistra datiem. Katru gadu izlases kārtībā pēc iedzīvotāju reģistra datiem Nacionālais veselības dienests atlasa mamogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62; 64, 66, 68 gadi, un nosūta uzaicinājuma vēstules izmeklējumu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

Vai mamogramma ir sāpīgs process? Mammogrammas metode var radīt nekomfortablas sajūtas, jūtīgākas sievietes tās var uztvert kā nelielas sāpes. Pārbaudes laikā krūts tiek saspiesta, lai būtu iespējams uzņemt labāku rentgena attēlu. Rentgena attēla uzņemšana aizņem pāris minūtes, bet viss apmeklējums – apmēram 20 minūtes.

Kas jāņem līdzi uz izmeklējumu?

Dodoties uz izmeklējumu līdzi jāņem Nacionālā veselības dienesta atsūtītā uzaicinājuma vēstule (kura vienlaikus ir arī nosūtījums valsts apmaksātam izmeklējumam), kā arī vēstulei pievienotā skrīningmamogrāfijas karte. Vēlams līdzi paņemt arī visus iepriekšējos krūts dziedzeru izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

Kā uzzināt pārbaudes rezultātus?

Par mamogrāfijas izmeklējuma rezultātu jāinteresējas tajā ārstniecības iestādē, kur tika veikta mamogrāfija.

Cik ilgi ir derīga uzaicinājuma vēstule?

Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus līdz pat nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr būtu vēlams izmeklējumu veikt trīs mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas.

Kur doties uz izmeklējumu?

Saņemot Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli, Jums ir iespēja veikt izmeklējumu jebkurā veselības aprūpes iestādē, kur tiek veikti valsts apmaksāti mamogrāfijas izmeklējumi. Latvijas reģionos pieejami mobilā mamogrāfijas kabineta pakalpojumi.

Par mobilā mamogrāfa izbraukuma grafiku uz Jūsu pilsētu interesēties pa tālr.:  67142840, 27866655

Kur var iegūt papildu informāciju?

Nacionālā veselības dienesta mājas lapā: http://www.vmnvd.gov.lv

Bezmaksas informatīvais tālrunis:  80001234