Padoms
Kā pasargāt sevi no kolorektālā jeb zarnu vēža
Zarnu vēzis
Resnās un taisnās zarnas vēzis jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīga saslimšana, kas sākotnēji veidojās resnajā vai taisnajā zarnā. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā no šī audzēja ir pieaugusi gan saslimstība, gan mirstība. Katru gadu Latvija ar šāda veida vēzi saslimst vairāk nekā 1000 cilvēki un tās dēļ Latvijā mirst vairāk nekā 700 cilvēki gadā. Novēloti atklāts kolorektālais vēzis ir vairāk kā pusei pacientu, jo skrīningu, patlaban veic tikai 6 līdz 7 procenti no aptuveni 800 000 cilvēkiem, kas pakļauti riskam saslimt ar kolorektālo jeb zarnu vēzi.Svarīgi atcerēties, ka veicot laicīgu diagnostiku kolorektālā vēža gadījumā, ar skrīninga palīdzību atklājot pirmsvēža stāvokļus vai šo ļaundabīgo audzēju agrīnā stadijā, slimība ir vieglāk ārstējama un augstāki ir pilnīgas izveseļošanās rādītāji.
Zarnu vēža galvenie riska faktori
Ģimenes vēsture. Indivīdiem, kam ģimenē bijuši resnās vai taisnās zarnas audzēji vai kam ir kādreiz bijis resnās zarnas vēzis, pastāv paaugstināts risks atkārtotam audzējam
Resnās zarnas polipi. Pacientiem, kuriem agrāk diagnosticēti polipi (kaut arī tie noņemti) tomēr pastāv paaugstināts risks gan atkārtoties polipiem, gan arī attīstīties zarnas vēzim
Iekaisīgas zarnu slimības. Hroniskas iekaisīgas zarnu slimību gadījumā pieaug resnās zarnas vēža risks.
Neveselīgs uzturs. Taukvielām bagāta uztura un regulāra gaļas lietošana uzturā, tāpat balastvielām nabadzīgs uzturs paaugstina zarnas vēža risku.
Liekais svars. Izteikta aptaukošanās palielina saslimšanas ar zarnas vēzi risku
Mazkustīgs dzīvesveids. Regulāra fiziska aktivitāte, kurai nav jābūt pat ļoti intensīvai, var samazināt saslimšanas risku ar zarnas vēzi
Smēķēšana. Smēķēšana būtiski paaugstina ne tikai plaušu vēža risku. Pierādīts, ka smēķētājiem arī zarnas vēža risks pieaug par 30-40%
Kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostika
Kas ir skrīnings?
Skrīnings ir profilaktiska programma, kas ļauj atklāt zarnu vēzi sākuma stadijā. Skrīnings atļauj noteikt pirmsvēža stāvokļus un nepieļaut vēža attīstīšanos Skrīninga laikā atklātu agrīnu vēzi parasti iespējams pilnībā likvidēt.
Pastāv divas galvenās metodes, ko iesaka izmantot skrīningam: kolonoskopija reizi 10 gados un slēpto asiņu testi fēcēs katru gadu sasniedzot 50 gadu vecumu.
Slēpto asiņu testi
Ar slēpto asiņu testa palīdzību nosaka slēpto asiņu piejaukumu izkārnījumos, kas var liecināt par zarnu vēzi. Skrīninga programmās tiek izmantotas testsistēmas, ko katrs indivīds var aizpildīt mājas apstākļos. Svarīga ir pareiza sagatavošanās testa izpildei un testa izpildes noteikumu ievērošana.
Kur var veikt slēpto asiņu testu
Dodieties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu iespējas veikt bezmaksas skrīningtestu slēptajām asinīm fēcēs.
Ģimenes ārsts sniegs Jums informāciju, kur testu var saņemt bezmaksas un tāpat izskaidros instrukciju kā tests jāveic, kādus pārtikas produktus nedrīkst lietot uzturā testa veikšanas laikā.
Tests tiek veikts mājas apstākļos trīs reizes desmit dienu laikā. Pēc desmit dienām tests ir jāatnes atpakaļ ārstam, kurš, izmantojot speciālu reaģentu, ļoti īsā laikā noteiks, vai tests ir pozitīvs vai nē.
Testa rezultāti
Pozitīvs testa rezultāts (konstatēts asins piejaukums fēcēm) vēl nenozīmē, ka jums ir vēzis, tomēr pilnībā arī neizslēdz šādu iespēju. Ja testa rezultāts būs pozitīvs, Jūsu ģimenes ārsts vai speciālists, kas testu nozīmēja, jums par to paziņos un nozīmēs turpmāku izmeklējumu veikšanu.
Kaut viena pozitīva testa rezultāta gadījumā nepieciešama papildus izmeklēšana ar citu metodi (parasti tā ir kolonoskopija)
Ja jūsu ģimenes ārsts vēl nav jums ieteicis veikt testu
Ja jums ir 50 gadu vai vairāk un ja jūsu ģimenes ārsts vēl nav jums piedāvājis veikt slēpto asins piejaukuma noteikšanas testu, vaicājiet savam ģimenes ārstam par testa veikšanas iespējām. Neskaidrību gadījumā vēlams konsultēties ar speciālistu gremošanas slimību jautājumos – gastroenterologu.
Ja testu nozīmējis ģimenes ārsts, par tā veikšanu maksā valsts. Taču, ja kādu iemeslu dēļ pie ģimenes ārsta testu nevarat izpildīt, meklējiet palīdzību pie gastroentorologa vai specializētajos gastroenteroloģijas centros (piemēram, Gremošanas slimību centrā Gastro).
Kur meklēt papildus informāciju un palīdzību
Nekautrējieties runāt par savām problēmām ar savu ārstu!
Nekautrējieties uzdot jautājumus par skrīninga iespējām savam ģimenes ārstam vai speciālistam!
Izstāstiet par ieguvumu no piedalīšanas skrīninga programmā saviem vecākiem un gados vecākiem radiniekiem, draugiem un kolēģiem!
Kur var iegūt papildu informāciju?
Nacionālā veselības dienesta mājas lapā: http://www.vmnvd.gov.lv un http://www.onko.lv/
Bezmaksas informatīvais tālrunis: 80001234
