Reģistratūras tālrunis:

67800750, 67800751

Reģistratūras tālrunis:

67800750

67800751

Mobilais tālrunis:

20011289

Rehabilitācijas tālrunis:

27044808

Informācija apmeklētajiem


Saziņa ar ģimenes ārsta praksi slimības gadījumā

Medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas ārpus ģimenes ārstu darba laika

Medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas steidzamās medicīniskās palīdzības punktos

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis

Medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas.

Dežūrārsts

Ja Jūsu veselības stāvoklis pasliktinās ārpus ģimenes ārsta prakses darba laika un ir nepieciešama palīdzība ģimenes ārsta kompetences ietvaros Salaspils veselības centrā ir pieejams dežūrārsts. Jūs varat vērsties pēc palīdzības pie dežūrārsta neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta esat reģistrēts. Ar dežūrārsta darba laikiem aicinām iepazīties šeit Dežūrārsti (ārpus ģimenes ārsta darba laika).

Tuvākais dežūrārsts - pediatrs pieejams Rīgas veselības centrā, filiālē “Ķengarags”, Kaņiera iela 13, Rīga, tālrunis 27858832.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis

Laikā, kad ģimenes ārsts nav pieejams, medicīnisku padomu vai konsultāciju par to, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, Jūs varat saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ģimenes ārsta konsultatīvais tālrunis darbojas darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

Ja apdraudēta veselība vai dzīvība iespējams:
  • vērsties slimnīcas uzņemšanas nodaļā
  • dzīvībai kritiskā gadījumā zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 113.

Jautājumu vai sūdzību gadījumā par ģimenes ārstu darbu, prakses laikiem u.c. jautājumiem:

  • zvanīt Nacionālajam veselības dienestam pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās 8.30 - 17.00);
  • ierasties personīgi Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Cēsu ielā 31, k-3, 6.ieeja, 3 stāvā, LV -1012, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu;
  • rakstīt e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv

Ja iedzīvotājs aizmirsis, kurā ģimenes ārsta praksē ir reģistrēts, to var noskaidrot, autorizējoties E-veselības portālā vai klātienē Nacionālajā veselības dienestā.

Nepieciešamie dokumenti dodoties pie ārsta.

Atgādinam, ka dodoties pie ārsta pēc elektroniskā pieraksta, neaizmirstiet paņemt līdzi attiecīgus dokumentus.

Pieaugušajiem:

  • personu apliecinošs dokuments -  pase vai identifikācijas karte (autovadītāja apliecība – juridiski nekad nav bijusi personu apliecinošs dokuments)
  • apdrošināšanas polise (ja tāda ir)
  • nesen veikto izmeklējumu un analīžu rezultāti, ja tādi ir Jūsu rīcībā
  • nosūtījums no ģimenes ārsta vai speciālista, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu
  • maksas pakalpojumu saņemšanai nosūtījums nepieciešams, ja maksātājs ir apdrošināšanas kompānija, kā arī radioloģiskiem un datortomogrāfijas izmeklējumiem
  • dokumentu, kas apliecina piederību no pacientu iemaksām atbrīvotajai cilvēku grupai (ja tāds ir)

Bērniem līdz 14 gadu vecumam (apmeklē ārstu tikai kopā ar pieaugušo):

ar vienu no vecākiem

  • bērna dzimšanas apliecība, kurā norādīts vecāka vārds un vēcāka pase vai identifikācijas karte vai
  • bērna pase vai identifikācijas karte un vecāka pase ar ierakstu par bērnu ar citām personām (māsai, brālim, vecvecākiem un citiem tuviniekiem)
  • notariāli apstiprināta pilnvara pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses, kā arī pieaugušā pase vai identifikācijas karte

Bērniem no 15 gadu vecumam:

  • pase vai identifikācijas karte
Speciālisti pie kuriem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Bez nosūtījuma pacients var vērsties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

  • pie ginekologa;
  • pie oftalmologa;
  • pie bērnu ķirurga;
  • pie pediatra;
  • pie psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību;
  • pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psiho­tropo vielu atkarību;
  • pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi;
  • pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību;
  • pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu;
  • pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību;
  • pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju.

Pacientu tiesības un pienākumi

Pacientu tiesības

Kur vērsties, ja uzskatāt, ka ārstēšanās procesā netika ievērotas vispārējās ētikas un pieklājības normas?

Gadījumos, kad uzskatāt, ka ārstēšanās procesā netika ievērotas vispārējās ētikas un pieklājības normas - iesakām tās vispirms atrisināt ar konkrēto ārstu vai vērsties pie ārstniecības iestādes administrācijas. 

Jums ir tiesības iesniegt savu sūdzību konkrētās ārstniecības iestādes vadītājam un informēt viņu par nepilnībām, aprakstot konkrēto situāciju, ar kuru esat saskāries. Latvijas Ārstu biedrības (www.arstubiedriba.lv) Ētikas komisija izvērtē ārstu ētikas pārkāpumus.

Iesniegumu Ētikas komisijai var nosūtīt pa pastu, adrese: Latvijas Ārstu biedrība, Skolas iela 3, Rīga, LV – 1010 (tālrunis saziņai ar Latvijas Ārstu biedrības biroju - 67220661).

Kur vērsties, ja radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti?

Gadījumos, kad radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti (piemēram, aizdomas par nepareizu vai nekvalitatīvi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu; ja rodas šaubas par pieprasītajiem maksājumiem vai arī par valsts garantētās ārstēšanas saņemšanas iespējām, t.i., netiek izskaidrotas iespējas saņemt budžeta apmaksātu ārstēšanu, maksājot tikai pacientu iemaksu) - jāvēršas Veselības inspekcijā.

Veselības inspekcija nodrošina veselības aprūpes kvalitātes uzraudzību.

Veselības inspekcija gadījuma izskatīšanu uzsāk, saņemot personas rakstveida iesniegumu par problēmu.

Iesniegumā jānorāda iedzīvotāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālrunis un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdzētu sazināties ar iesniedzēju.

Iesniegumā jāizklāsta problēmas būtība un jāmin konkrēti fakti (ārstniecības iestāde vai persona, ārstēšanās laiks vai apmeklējuma datums, kā arī vēlams pievienot visu informāciju, kas varētu būt noderīga lietas izskatīšanā, piemēram, izrakstus, konsultantu slēdzienus un čekus, kā arī rentgenogrammas, magnētiskās rezonanses (MTG) izmeklējumu rezultātus un kompjūtertomogrammas (CT), kas atrodas pie pacienta u.c.)

Visu pārbaudei nepieciešamo dokumentāciju pieprasa Veselības inspekcija.

Klients saņem rakstveida atbildi Iesnieguma likumā noteiktajā termiņā, kas, atkarībā no pārbaudes apjoma, parasti ir līdz 30 dienām. Ja objektīvu iemeslu dēļ lietas izskatīšanā 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, par to rakstveidā paziņo iesniedzējam.

Ziņas, kas iegūtas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi, ir konfidenciālas.

Veselības inspekcijas pasta adrese un atrašānās vieta: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012 (pirms VEF tilta), tālrunis: 67081600, e-pakalpojums "Iesniegums Veselības inspekcijai", e-pasts: vi@vi.gov.lv. Iedzīvotāji un citi interesenti var vērsties arī Veselības inspekcijas reģionālajās nodaļās.

Kas ir Ārstniecības riska fonds?

Ārstniecības riska fonda mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpustiesas procesa kārtībā, kas ir ievērojami pieejamāks un ātrāks.

Savukārt ārstniecības personām nodrošināt iespēju aizsargāt savas profesionālās darbības un tās iespējamo seku risku.

Sākot no 2019.gada 1.janvāra atlīdzības pieprasījumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu par atlīdzības izmaksām no Ārstniecības riska fonda veic Veselības inspekcija. Atlīdzības izmaksu uz iesniedzēja bankas kontu atbilstoši Veselības inspekcijas lēmumam turpina nodrošināt Nacionālais veselības dienests.

Tādējādi iedzīvotājiem ar iesniegumu par atlīdzības pieteikumu Ārstniecības riska fondā ir jāvēršas Veselības inspekcijā. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanas kārtību ir pieejama, zvanot uz Veselības inspekcijas informatīvo tālruni 67081600 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00), vai rakstot uz e-pastu vi@vi.gov.lv.

Kādos gadījumos ir iespējams saņemt atlīdzību Ārstniecības riska fondā?

Pacientam ir tiesības uz:

  • atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā;
  • atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Plašāku informāciju par pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu Ārstniecības riska fondā lasīt Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē www.vi.gov.lv.

Kur vērsties, ja ārstniecības persona pacientam tieši vai netieši ir izteikusi mājienus par neoficiālu maksājuma nepieciešamību?

Gadījumos, kad ārstniecības personas darbā tiek saskatīta noziedzīga rakstura pazīmes (piemēram, izspiešana) vai arī ārstniecības persona pacientam tieši vai netieši ir izteikusi mājienus par neoficiālu maksājuma nepieciešamību (arī tā saucamās pateicības), ir jāvēršas tiesībsargājošām institūcijās, kas nodarbojas ar šādu jautājumu izskatīšanu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā - www.knab.gov.lv.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija par iespējām ziņot par korupciju:

Nereti sabiedrības pārstāvji nezina, kā rīkoties situācijās, baidās vai neuzdrošinās ziņot par situāciju, kurā ir kļuvuši par korupcijas upuriem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja infografka "Kā pareizi rīkoties, ja Jums tiek piedāvāts kukulis?

Pacienta pienākumi

Veselības profilakse tās ir zināšanas kā izvairīties no slimībām un kā savlaicīgi atklāt slimības to pašā sākuma stadijā, lai veiksmīgāk izārstētos

Izvairīties no slimībām var ar veselīgu un aktīvu dzīvesveidu - kustoties, lietojot veselīgu uzturu, ierobežojot kaitīgos ieradumus, iegūstot zināšanas, kas ir derīgs un veselīgs, bet no kā jāizvairās mums katram pašam.

Savukārt, savlaicīga slimību profilakse nozīmē regulāri apmeklēt savu ģimenes ārstu, doties uz bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Un vienmēr atcerēties, ka slimība atklāta sākuma stadijā ir vieglāk un ar labākiem rezultātiem ārstējama, kā arī radīs mazākus izdevumus budžetā.

Ja slimība mūs tomēr ir pārsteigusi, vēršoties pie ārsta, ceram saņemt laipnu un cieņas pilnu, un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un tās smaguma pakāpes. Ārstēšanas gaitā vēlamies saņemt pilnu informāciju par slimības gaitu, prognozēm un izvēlētajām ārstēšanas metodēm. Savukārt, mums kā pacientiem ir pienākums ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos norādījumus.

Vairāk par pacienta tiesībām un pienākumiem lasiet Pacientu tiesību likumā