Reģistratūras tālrunis:

67800750, 67800751

Reģistratūras tālrunis:

67800750

67800751

Mobilais tālrunis:

20011289

Rehabilitācijas tālrunis:

27044808

Biežāk uzdotie jautājumi


Vai man kā pacientam ir tiesības pieprasīt un saņemt savas medicīniskās dokumentācijas izrakstus?

Pacientu medicīniskās kartes ir ārstniecības iestāžu īpašums, tomēr atbilstoši Pacientu tiesību likumam pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, tiesības pieprasīt un saņemt savas medicīniskās dokumentācijas izrakstus.

Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Pacientam, mainot ģimenes ārstu, ģimenes ārsts nodod pacienta izraudzītajam ģimenes ārstam pilnīgus medicīniskos ierakstus par attiecīgo pacientu (Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265„Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 6.punkts). Ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo noteikumu 35.8.apakšpunktu - ģimenes ārstam jānodrošina medicīnisko ierakstu, kas veikti ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē, glabāšana 75 gadus pēc pēdējā veiktā ieraksta, mainot ģimenes ārstu, nevar tikt izsniegti medicīniskās dokumentācijas oriģināli.

Līdz ar to ģimenes ārsts pēc pacienta vai pacienta izraudzītā ģimenes ārsta pieprasījuma sniedz pilnīgu medicīnisko informāciju par pacientu, izsniedzot izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa 027/u) vai pacienta ambulatorās medicīniskās kartes kopiju (medicīniskās dokumentācijas kopēšana ir maksas pakalpojums), vai citā, abām pusēm pieņemamā, veidā.

Kas ir podologs?

Kas ir podologs?

Atšķirībā no pedikīra meistara, kurš nodarbojas tikai ar veselas pēdas apstrādi, podologs veic ārstniecisko pēdu aprūpi. Klasiskais pedikīrs, ko var saņemt skaistumkopšanas salonos ir piemērots veselām pēdām Ārstnieciskās pēdu aprūpes mērķis ir pareiza pēdu kopšana un atveseļošana. Šie divi pedikīra veidi būtiski atšķiras – klasiskajā pedikīrā dominē skaistumkopšana, bet ārstnieciskajā – atveseļošana.

Podologa kompetencē ir problemātiskas un/vai bojājumu skartas pēdas novērtēšana, ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija, kas ietver pēdas apstrādi, lokālu medikamentozu ārstēšanu un individuālu palīglīdzekļu izgatavošanu vai pielāgošanu.

Ņemot vērā, ka pēdu un kāju nagu atveseļošana ir ilglaicīgs process, Podologs izveido individuālu pēdu aprūpes plānu, izvēloties nagu struktūrai un pēdu ādai atbilstošu apstrādes tehnoloģiju, kas nodrošina pacienta/klienta pēdu problēmu novēršanu vai mazināšanu, nosakot prioritārās pēdu aprūpes problēmas, gaidāmo rezultātu un plānojot veicamās darbības. Podologs veiksmīgi risina pēdu un nagu problēmas, pielietojot dažādas terapijas metodes.

Galvenās pēdu problēmas, kuras var risināt ārstnieciskā pēdu aprūpe ir:
• ādas sabiezējumi,
• plaisas pēdas priekšējā daļā un papēžos,
• ieauguši nagi,
• nagu formas un krāsas izmaiņas,
• varžacis,
• kārpas,
• čūlas,
• ādas un nagu sēnītes u.c

Pirmās vizītes laikā podologs novērtē nagu un pēdu stāvokli. Ja nepieciešams, noņem ādas vai nagu paraugu laboratoriskajai izmeklēšanai (mikroskopijas uzsējumu u.c.). Ja tiek konstatēti bojājumi, kurus var izraisīt iekšķīgās saslimšanas vai izmaiņas pēdu biomehānikā, pacientu nosūta uz tālākiem izmeklējumiem, piemēram, pie dermotologa, ortopēda, flebologa, endokrinologa u.c. Svarīgi podologu informēt par ikdienā pielietotajiem pēdu kopšanas un ārstēšanas līdzekļiem, veselības stāvokli, hroniskām saslimšanām, ikdienas slodzi, darba apstākļiem utt..

Jāatceras, ka nagu krāsas, struktūras, formas izmaiņas var radīt ne tikai dažādu traumu vai nepareizas nagu kopšanas, higiēnas neievērošanas vai nepiemērotu apavu nēsāšanas rezultātā. Nagu bojājumi var liecināt arī par kādu infekciju, ādas slimību, iekšējo orgānu patoloģiju (sirds un plaušu saslimšanas, cukura diabēts, vairogdziedzeru funkcijas traucējumi, aknu cirroze utt.), mikroelementu nepietiekamību (cinks, dzelzs), iedzimtu patoloģiju, dažādiem ģenēzes audzējiem vai specifisku reakciju pret medikamentiem.

Ļoti nozīmīga podologa profesionālās darbības joma ir arī izglītojošais un profilaktiskais darbs par kāju pēdu un nagu veselības veicināšanu un saglabāšanu.

Kvalitatīva pēdu un nagu aprūpe ir nepieciešama jebkuram cilvēkam, kas rūpējas par savu kāju veselību, bet īpaši svarīgi to veikt ir paaugstināta riska grupas pacientiem. Šajā grupā ietilpst pacienti, kuriem ir: asinsrites un jušanas traucējumi, balsta-kustības sistēmas patoloģiski stāvokļi un/vai hroniskas slimības; iegūtas vai iedzimtas centrālas un perifēras ģenēzes polineiropātijas (piem. cukura diabēts, multiplā skleroze, sekas pēc galvas smadzeņu tilpumprocesiem, traumatiskas parēzes, toksiskas polineiropātijas, poliartrīti, saistaudu sistēmas saslimšanas u.c.) vai īpaši infekciju riski, arī gados veci cilvēki, kuri bieži vien ir pēdu deformācijas, asins apgādes traucējumi un kuriem grūtības sagādā kāju nagu sakopšana un pēdu pašaprūpe. Ļoti nozīmīga pacientu grupa, kuriem ir nepieciešama podologa palīdzība ir cukura diabēta pacienti.

Pēdu kopšana mājās ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc pēdu aprūpes kabinetu ieteicams apmeklēt arī profilakses nolūkos, kur podologs sniegs konsultāciju par individuāli piemērotāko kāju un pēdu kopšanu.
Klientam/pacientam tiek nodrošināti medicīnas iestādes higiēnas standarti, līdz ar to – augstas drošības un servisa līmenis.

Mūsu veselības centrā strādā 3 podologi. 

Kur zvanīt, ja esmu slims? Kur saņemt medicīnisko palīdzību?

Dzīvībai kritiskos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam  - 113.

Nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu un hronisku slimību saasinājuma gadījumos aicinām vērsties pie ģimenes ārsta vai feldšera.

Gadījumos, kad apmeklēt ģimenes ārstu nav iespējams (ārpus ģimenes ārsta darba laika), bet veselības stāvoklis neļauj gaidīt, aicinām:

  • zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (plkst.17.00 - 8.00; brīvdienās un svētkos – visu diennakti) konsultācijai vienkāršas saslimšanas gadījumā; 
  • vērsties pie dežūrārsta ārstniecības iestādē savā teritorijā (neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta esat reģistrēts) - Salaspilī, Lauku ielā 8, darba dienās 15.00-20.00 sestdienās 8.00-15.00;
  • doties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu; 
  • vērsties slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Ja nepieciešams saņemt plānveida medicīnisko palīdzību, pacienta veselības stāvokli izvērtēs ģimenes ārsts (tai skaitā pacientu var nosūtīt izmeklējumu veikšanai vai speciālistu konsultāciju saņemšanai) vai speciālists un izsniegs nosūtījumu ambulatoru pakalpojumu (piemēram, izmeklējumu) vai medicīniskās palīdzības saņemšanai slimnīcā.

Lai ambulatori saņemtu speciālistu konsultācijas, veiktu diagnostiskos izmeklējumus vai saņemtu citus valsts apmaksātus ambulatoros medicīnas pakalpojumus, pacientam jāvēršas ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kurās piedāvā valsts apmaksātus pakalpojumus. Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcās, pacientam jāvēršas ārstniecības iestādēs, kurās nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi stacionārā.

 

Ko nozīmē maksas pakalpojums?

Maksas pakalpojums medicīnas aprūpē nozīmē, ka pacients pats sedz visu medicīniskā paklpojuma cenas samaksu.

Šo cenu nosaka veselības iestāde, kurā pacients ārstējas.

Maksas pakalpojumus var segt arī ar apdošināšanas polisēm. Katrai apdrošināšanas kompānijai un polises veidam ir dažādi noteikumi, kā un cik lielā mērā pakalpojums tiks apmaksāts.

Ko nozīmē pacienta iemaksa?

Pacienta iemaksa - valsts apmaksāts pakalpojums, kur pacients piedalās ar līdzmaksājumu. Tās apmēru nosaka valsts un tā ir vienāda visās Latvijas ambulatorajās ārstniecības iestādēs.

Kuras pacientu grupas atbrīvotas no pacienta iemaksas?

No pacientu iemaksas atbrīvotas šādas iedzīvotāju grupas:

  • vērni vecumā līdz 18 gadiem;
  • grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, (ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi);
  • politiski represētās personas;
  • Nacionālās pretošanās kustības dalīb­nie­ki:
  • Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
  • Pirmās grupas invalīdi;
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki;
  • trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;
  • tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuber­kulozes noteikšanai;
  • psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu;
  • pacienti, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā;
  • personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus Ministru kabineta noteikumu Nr.555 3.pielikumā minēto infekcijas slimību gadījumos;
  • pacienti, saņemot ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos;
  • orgānu donori;
  • personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo veselības aprūpi stacionārajās ārstniecības iestādēs paliatīvās aprūpes pakalpojumu programmā, kā arī paliatīvo veselības aprūpi, ko sniedz ģimenes ārsts mājas vizītes laikā;
  • personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatlie­kamās medicīniskās palīdzības (ātrās palīdzības) brigādes;
  • personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestādē uzrādot dokumentu, kas apliecina minēto faktu;
  • visi iedzīvotāji, kuriem veic profilaktiskās apskates un izmeklē­jumus (bērnu profilaktiskā veselības aprūpe, vēža profilakse) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  • visi iedzīvotāji, kuriem veic vakcināciju vakcinācijas kalendāra ietvaros, pasīvo imūnterapiju, kā arī vakcināciju pret gripu atbilstoši noteikumiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;
  • ja viena kalendārā gada laikā veiktās pacientu iemaksas sasniegušas 569,15 eiro un pacients, uzrādot maksājumus apliecinošus dokumentus, ir saņēmis atbrīvojumu kādā no Nacionālā veselības dienesta teritoriālajām nodaļām.

Kādos gadījumos nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums?

  • Lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklēšanu, maksājot valstī noteikto pacienta iemaksu, nepieciešams ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījums.
  • Pacientiem svarīgi zināt, ka uz konsultāciju pie speciālista vai uz diagnostiskajiem izmeklējumiem var nosūtīt gan ģimenes ārsts, gan ārsts speciālists.
  • Apmeklējot ārstu speciālistu vairākas reizes vienas slimošanas laikā, atkārtots ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams.
  • Pacients ar ārsta nosūtījumu diagnostiskajai izmeklēšanai vai speciālista konsultācijai var saņemt nozīmēto pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē Latvijā, kurā šie pakalpojumi tiek sniegti no valsts finansētiem līdzekļiem.

Pie kuriem speciālistiem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma?

Latvijā pastāv tiešās pieejamības speciālsti, pie kuriem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma, maksājot pacienta iemaksu:

  • pie ginekologa;
  • oftalmologa;
  • bērnu ķirurga;
  • pediatra;
  • psihiatra vai bērnu psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimību;
  • pie pneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi;
  • pie dermatovenerologa, ja pacienta slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;
  • endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabētu;
  • pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību;
  • infektologa, ja pacients slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju;
  • pie narkologa, ja pacients slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību.